Latvijas zirgaudzētāju biedrība
   
87302

Zirgs māca koncentrēties, būt šeit un tagad
06.08.2018


Autors: Ieva Štāle

Datums: 26.07.2018

Izdevums: Diena


Mācoties jāt, cilvēkam ar zirgu ir jāpanāk harmonija. Piemērotāko stalli katrs pats izvēlas ar sirdi, vērojot dzīvniekus un trenerus

 

Spēja strādāt ar sevi gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. Spēja būt līderim un atrast divu līderu sadarbības formu. Šie ir tikai daži priekšnoteikumi, lai izjāde ar zirgu pāraugtu noturīgā vaļaspriekā un labas emocijas raisošā notikumā.

 

Staļļa un atpūtas vietas Zirgzandales īpašniece Sandra Zaiceva bilst, ka iemācīties jāt ar zirgu nozīmē arī mazliet pārcelties citā realitātē, valdīt par savu ķermeni un valdīt arī par emocijām, atbrīvojoties no negatīvām un sasaistošām emocijām. Būt zirgā tiešā un pārnestā nozīmē! Latvijā šādas iespējas ir visos reģionos, visvairāk Pierīgā. Pirmais uzdevums ir izvēlēties ģeogrāfiski ērtāk sasniedzamos staļļus, nākamais – starp tiem novērtēt, pavērot, sajust staļļa auru un personisko saderību ar kādu no potenciālajiem treneriem.

 

Priekam un sportiskām ambīcijām

«Tas jāsajūt ar sirdi,» raksturojot nianses, kas svarīgas iepazīšanās brīdī, saka S. Zaiceva – viņa sevi sauc par starpnieci starp cilvēkiem un zirgiem. Galvenais kritērijs nākamā trenera izvēlē ir viņa attiecības gan ar dzīvniekiem, gan cilvēkiem. «Svarīgi, cik nopietna trenerim ir attieksme pret klientu apmācību un zirgu labturību, cik labi sagatavoti ir zirgi,» paskaidro Sandra.

 

Neprofesionālim to grūti izvērtēt, tomēr te jāpieslēdz arī tīri intuitīvas izjūtas un spēja izvērtēt vidi un situāciju, to, cik tīrs stallis, cik veselīgi zirgi. Par labu zirga fizisko kondīciju liecina dzīvnieka ķermenis – pavērojiet, vai tā ribas nav izspiedušās, vai acīs mirdz interese par dzīvi, vai zirgs neklibo. Tāpat pievērsiet uzmanību, kā staļļa personāls izturas pret dzīvniekiem. Ja pamanāt histēriskas, agresīvas iezīmes, vienkārši pavaicājiet sev – vai gribētu šādu attieksmi arī pret sevi? Savukārt, ja redzat, ka no izjādes tikko atgriezies, putās dzīts zirgs tūliņ tiek gatavots nākamajai izjādei, esiet uzmanīgi – iespējams, dzīvniekiem tiek piemērotas pārlieku lielas slodzes.

 

«Ir gan jārunā ar personālu, gan vienkārši jāvēro, cik veselīga un patīkama ir situācija stallī,» uzsver Sandra. Vai zirgu skaits ir apliecinājums staļļa nopietnai profesionālajai darbībai? Respektīvi – jo lielāks stallis, jo profesionālāk tevi tur apmācīs? Zirgzandaļu saimniece teic: «Lielākoties staļļos stāv gan privāti cilvēku zirgi, kuri netiek iznomāti svešu cilvēku apmācībai, gan treneru vai staļļa īpašnieku zirgi, ar kuriem notiek apmācības. Ļoti bieži trenerim sava zirga nemaz nav, apmācībā tiek izmantoti staļļa īpašnieka zirgi. Bet sakarība ir šāda – jo vairāk saimniekam ir zirgu, jo veiksmīgāk tos var piemeklēt katra konkrēta jātgribētāja īpatnībām. Maziem bērniem varēs piedāvāt maza izmēra poniju, lielākiem – lielo poniju, iesācējiem viegli vadāmu zirgu ar mīkstu gaitu, advancētākiem jātniekiem – zirgu, ar kuru strādājot ir vairāk izaicinājumu. Tas apliecina, ka staļļa īpašnieks domā gan par cilvēkiem, gan par zirgiem.» Pašai Sandrai īpašumā ir 19 brūni, rudi, melni un sirmi rikšotāji. Vienlaikus Zirgzandalēs var doties izjādē arī plašākā kompānijā ar 15 zirgiem.

 

Tiem cilvēkiem, kas jāšanas apmācības vēlas sākt un turpināt arī profesionālā līmenī, ieteicams izvēlēties tos staļļus, kuros saimnieko jāšanas sporta profesionāļi vai piesaista labus sporta trenerus. Zirgzandalēs nenodarbojas ar sportu. Sandra paskaidro: «Mēs esam hobija stallis, te jātnieki jāj savam priekam un mums komunikācija ar zirgu ir svarīgāka par lēkšanu pāri šķēršļiem. Katram stallim sava specifika, un tā jānoskaidro, izvēloties vietu, kuru vēlaties apmeklēt.»

 

Zirgi, tango un ģitāra

Īstenojot jaunas ieceres, parasti sākam ar mērķiem. Vai, teiksim, pusmūža gados kā mērķi sev izvirzīt plānu no iesācēja kļūt par sporta jātnieku nav pārāk vieglprātīgi? Sandra stāsta: «Nē, tas ir īstenojams mērķis, un tādi gadījumi bieži sastopami. Jāšanas sports ir ļoti demokrātisks attiecībā pret jātnieka vecumu. Man bija kliente pusmūža gados, kurai bija plāns līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai iemācīties vēl trīs lietas – dejot tango, spēlēt ģitāru un jāt ar zirgu. Ģitāru spēlēt viņa jau bija iemācījusies, tango dejai gan tobrīd vēl nebija partnera un viņa nāca mācīties jāt. To kundze darīja regulāri trīs gadus, līdz jāšanas prasmes apguva pietiekamā līmenī. Tagad viņa mācās dejot tango!»

 

Tomēr pat vispieredzējušākais treneris neapņemsies prognozēt, cik ilgā laikā iespējams apgūt labas jāšanas prasmes. «Katrs cilvēks to iemācās pēc savām spējām, iemācās gan atslābināties, gan koncentrēties uz kādu konkrētu niansi, pēc spējas strādāt ar savām bailēm. Jo ātrāk jāšanas apmācībās noņemsim fokusu no sevis un uzliksim uz zirgu, jo vieglāk viss notiks un ātrāk sapratīsim, kā ķermenim zirga mugurā jākustas. Kamēr klients zirga mugurā sēž, sažņaugts bailēs, tikmēr viņš nespēj izjust zirgu. Šajā nodarbē ar zirgu ir jāsaplūst, cilvēkam jākļūst par kentauru,» tēlaini paskaidro Sandra.

 

Viņa novērojusi – ir cilvēki, kam baiļu sajūta, uzkāpjot zirgā, nepāriet arī pēc pirmās izjādes reizes. «Man bija kliente, kura burtiski piespieda sevi mācīties jāt, uztraucās pirms nodarbībām jau iepriekšējā naktī un pie zirga nāca trīcošām kājām. Gribēju viņai palīdzēt pārvarēt šīs sajūtas, tas arī ir mūsu staļļa darbības mērķis – strādāt ar cilvēku iekšējām nostādnēm,» stāsta Sandra un turpina par psiholoģiskajiem aspektiem: «Cilvēki, kuri baidās no zirgiem, baidās arī no daudzām citām lietām dzīvē. No riskiem, no nespējas kontrolēt situāciju. Tiem, kam ir nosliece uz fobijām, saskarsmē ar zirgiem tās izpaužas krāšņā buķetē.»

 

Pirmās trīs sekundes

Pirms kāpšanas zirga mugurā iesācējiem notiek elementāro zināšanu apmācība no zemes. Sandra novērojusi – vilšanos izjādes procesā parasti nepiedzīvo tie cilvēki, kas jau izsenis jūsmojuši par zirgiem TV raidījumos un smukās pastkartēs. Bet kuri piedzīvo biežāk? «Ir ļoti daudz cilvēku, it īpaši vīriešu, kuriem ir grūtāk samierināties ar nekontrolējamām situācijām. Sievietēm ir vieglāk ļauties, vīrietim savukārt visu vajag kontrolēt, bet zirga mugurā mēs neviens par simts procentiem nekontrolējam situāciju,» saka Sandra un piebilst, ka prasmīgs, profesionāls jātnieks situācijas kontroli var īstenot par 99%. Skaudra šajā procesā ir atziņa – ja iesācējs zirgu pavisam nekontrolē, tad kontroli pār notiekošo pārņem zirgs! «Jau pirmajās trīs sekundēs zirgs novērtē cilvēku. Ja cilvēks būs sevī iekšēji «nesavācies», zirgs uzņemsies vadību, tāpēc pat iesācējam jāprot pastāvēt par sevi, ar savu iekšējo enerģiju jānodod informācija zirgam: «Es zinu, ko gribu, zinu, kas es esmu! Veidosim sadarbību!» Ja zirgs nolems, ka viņš – nevis cilvēks – ir līderis, būs krietni jāstrādā, lai dzīvnieks ieklausītos cilvēka norādījumos.»

 

Treneris acumirklī spēj novērtēt jaunā tandēma saderību pēc zirga ķermeņa valodas – bubināšana te nebūs noteicošā, jo «runā» zirga acu skatiens, «grimases», viss ķermenis. Te jāņem vērā, ka zirgam nav nepatikas ne pret vienu cilvēku – nekad! Tiesa, ja vien nenostrādā asociācija ar kādu nepatīkamu situāciju pagātnē – teiksim, cilvēks ar alkohola dvaku dzīvniekam asociējas ar personu, kas viņam reiz darījusi pāri. Ja zirga pagātnē nav sliktas pieredzes, katrs jāšanas iesācējs tiek uztverts bez aizspriedumiem. «Ir vieglāk un grūtāk jājami zirgi, tas atkarīgs no zirga gaitas, iestrādātības pakāpes. Ir zirgi ar smagu, grūti izsēžamu gaitu, un, ja cilvēks nav ļoti elastīgs, nav spējīgs atbrīvot ķermeni, tad ar šādu zirgu ir grūti strādāt. Bet zirgu var mainīt, to parasti arī dara pēc noteikta līmeņa sasniegšanas, lai noturīgi iemācītos jāt ar dažādu gaitu un paklausības pakāpes zirgiem,» stāsta S. Zaiceva un piebilst par līdera lomu šajā sadarbībā: «Zirgs saprot komandas, bet, ja jātnieks tās precīzi nenodod, dzīvnieks nesaprot, ko no viņa grib. Treneris ir vajadzīgs, lai zirgs un jātnieks viens otru saprastu. Patiesībā ar zirgu cilvēks mācās jāt gadiem, jo pat pēc desmit gadu pieredzes vēl atrodas nianses, ko iespējams noslīpēt.»

 

Nav kritis, nav jātnieks

Pirmās jāšanas nodarbības hobija stallī atšķirsies no nodarbībām sporta stallī. «Mūsu stallī individuālo nodarbību klientam pirmajā stundā vairāk tiks stāstīts par komunikāciju ar zirgu, mēs mācīsimies uz pasauli skatīties ar zirga acīm, domāt kā zirgam un uzsēdināsim zirga mugurā varbūt tikai uz kādām 20 minūtēm, bet sporta stallī treneris pievērsīs uzmanību citām, tehniskākām niansēm. Vienmēr treneris ir tas, kurš klientam izvēlas piemērotāko zirgu. Nevar izvēlēties stallī skaistāko, un domāt – nu tik jāšu ar šo,» stāsta jāšanas eksperte un uzsver: «Iespaidīgāk parasti izskatās tie zirgi, kuri ir temperamentīgāki, jūtīgāki, bet tādus iesācējiem nedod. Iesācējam derēs nosvērts, mierīgs zirgs. Pats sev izvēlēties zirgu cilvēks var tad, kad jau apzinās savas jāšanas prasmes.»

 

Taujāta par veselības problēmām, kuru dēļ būtu nepieciešams pirms izjādēm konsultēties ar ģimenes ārstu, Sandra Zaiceva norāda, ka tādas varētu būt pie ļoti smagām muguras vainām, kā arī lūdz treneri brīdināt, ja klientam ir epilepsija, panikas lēkmes. Bet vispār jāšanas treniņi ir visnotaļ veselīga nodarbe, jo zirga mugurā atbrīvojas cilvēka ķermenis, strādā visas muskuļu grupas.

 

Runājot par iespējamiem kritieniem, Sandra teic: «Jātniekiem ir teiciens – kas nav kritis no zirga, tas nav jātnieks. Tas jāuztver tādā filosofiskā līmenī – jā, es nokritu, bet atkal esmu zirgā!»

 

***

Ieguvums – stresa noņemšana

Rihards Snikus paralimpiskās iejādes sportists

Tā vien šķiet no malas – kas gan liels, uzsēdini cilvēku uz zirga, dodies izjādē, un viss. Bet tā nav! Internetā esmu redzējis videoklipu, kur bija parādīts cilvēka skelets kustībā zirga mugurā – tiešām ļoti interesanti! Pilnīgi viss ķermenis kustas, it sevišķi ķermeņa augšpuse. Runājot par veselības aspektiem, parasti cilvēki vēlas redzēt tūlītēju efektu, bet šajā gadījumā tas prasa tiešām ilgu laiku, lai būtu jūtams progress. Ja vēlas atveseļoties, ieguvumi, pirmkārt, ir līdzsvara sajūta un tā nāk ar laiku. Otrkārt, pats ķermenis kļūst fiziski spēcīgāks, jo, lai noturētos zirgā, vajag arī fizisku spēku. Ieguvums ir arī stresa noņemšana – varbūt ne uzreiz, bet reizēm pašam to nemanot. Glāstot zirgu vai vienkārši stāvot blakus, tā stresa deva, kas ir sakrājusies pa dienu darbā, pazūd, un cilvēks kļūst mierīgāks. Un vēl – cilvēks noteikti un simtprocentīgi iemācas būt pacietīgs, jo ar ātru darbu neko neiegūsi, drīzāk gan zaudēsi.

***

 

Tuvāk zirgiem

 

Iespējas apgūt jāšanas pamatiemaņas

 

Latvijā izjādes ar zirgiem piedāvā aptuveni 130 vietās.

 

Vairāk informācijas par izjādes iespējām, treniņiem, staļļiem pieejams lielākajā staļļu katalogā Baltijā

 

www.horseriding.lv

 

Cenas: stundu garas izjādes apvidū – sākot no 20 eiro, jāšanas apmācības – vidēji 25 līdz 30 eiro par pilnu stundu vai akadēmisko stundu





 
      Atpakaļ